Ekstrēmi gadījumi no kontaktlēcu lietotāja dzīves!
Mana pirmā un krāšņākā pieredze aizsākās kontaktlēcu nēsāšanas pašos pirmsākumos, kad vēl tika lietotas viengadīgās lēcas. Toreiz es dzīvoju 5. stāvā un lēcu trauku un briļļu futrāli turēju uz virtuves palodzes. Nez kāpēc man bija ieradums izlietoto kontaktlēcu šķīdumu izmest pa logu, nevis liet izlietnē – kāpēc, atskatoties atpakaļ, man nav ne jausmas, izlietne bija divu soļu attālumā. Bet logs bija tepat, un to bija ērtāk atvērt, nevis piecelties. Nebija nekā slikta “ļaut” šim nelielajam šķidruma daudzumam izplūst...
Katram pieredzējušam kontaktlēcu lietotājam, iespējams, ir vairākas ekstremālas pieredzes, ar kurām viņš pēc gadiem var dalīties ar citiem cilvēkiem ar smaidu.
Bet reiz, uzmanības novēršanas dēļ, es izmetu lēcas pa logu kopā ar šķidrumu :D Atcerēsimies, ka tās bija viena gada lēcas, rezerves, protams, man nebija. Toreiz lēcas bija ievērojams izdevums mūsu ģimenes budžetā – bija tikai viens pāris, un par to bija labi jārūpējas. Tā nu pēc sākotnējās panikas man nekas cits neatlika, kā vien nokāpt lejā pa kāpnēm un sākt meklēt lēcas uz asfalta. Es tās atradu, abas, tās bija neskartas! Es tās rūpīgi iztīrīju un nesu tālāk.
Es droši vien vairs tā nejokotu, vienkārši iegādātos jaunas lēcas. Protams, kontaktlēcu šķīdumu arī vairs pa logu neizmetīšu :)
Nāk prātā vēl viens atgadījums no laikiem, kad jau lietoju kontaktlēcas 24/7. Nakti pavadīju ciematā un no rīta pamodos ar vienas acs miglainu redzi – lēca nakts laikā bija izkritusi no acs. Izmisīgi pārmeklēju visu gultu un beidzot atradu lēcu... Diemžēl tai bija plaisa, un, protams, man nebija līdzi brilles – tāpēc man nebija citas izvēles kā vien iet mājās "aklam" ar vienu aci un ielikt jaunu lēcu.
Es gadiem ilgi gulēju ar lēcām, un tajā laikā atceros tikai divas reizes, kad lēca naktī izklīda no acs – otro reizi man pēc ilgiem meklējumiem izdevās to atrast gultā un atdzīvināt, iemērcot šķidrumā. Bet kopumā tās naktī labi turējās manā acī, nebija nekādu problēmu.
Trešā interesantā pieredze ir saistīta ar atvaļinājumu Ēģiptē . Vienā brīdī lēca vienkārši pazuda no manas acs. Tā pazuda tik pilnībā, ka es jau biju pārliecināta – esmu to pazaudējusi. Bet tad es turpināju masēt plakstiņu, un, lūk, lēca beidzot "iepeldēja" atpakaļ savā īstajā vietā. Atvieglojums bija milzīgs – man ir aizdomas, ka arī tajā ceļojumā man nebija līdzi rezerves lēcas...
Man gan jāatzīst, ka māsas neveiksmes ar kontaktlēcām ir daudz svarīgākas par manējām. Viņa tās vairākkārt ir saspiedusi starp krūzīšu vāciņiem un arī daudzas reizes ir rāpojusi pa grīdām mājās un darbā, lai meklētu lēcu, kas izkritusi no acs – pēdējos gados, pateicoties krāsaino kontaktlēcu lietošanai, tas ir kļuvis daudz vienkāršāk.
Lai gan es atradu savas lēcas izmestas pa logu un varēju tās atkal lietot, viņa ārkārtīgi trūcīgajos studiju laikos viņa māte lēcas un šķidrumu (kas nez kāpēc atradās krūzītē, nevis lēcu futrālī) izlēja izlietnē. Tā kā lēcas joprojām bija briesmīgi dārgas, salīdzinot ar citām precēm tajā laikā, ne viņam, ne viņa mātei nebija naudas, lai nopirktu jaunas, tāpēc viņam tās nācās aizņemties no drauga.
Un manas māsas ekstremālākais gadījums daudzkārt pārspēj visus manus. Tā kā viņas acs lēca šausmīgi dzēla kaut kādas drupačas dēļ, viņa to darbā ielika mutē, lai "uzglabātu", līdz nokļūs savā kabinetā, bet, kāpjot pa kāpnēm starp četriem stāviem, viņa to nejauši norija. Turklāt lēca bija tik trausla un lipīga, ka tā neaizkrita, bet iesprūda viņas kaklā, tāpēc, kad viņa to nevarēja izklepot pāris stundu laikā, nākamais solis bija doties uz neatliekamās palīdzības nodaļu. Tur, pārsteigums, pārsteigums, viņi bija ļoti priecīgi - viņi teica, ka nekad agrāk nav bijuši šādi gadījumi, un ar kaut kādu instrumentu iegrūda lēcu viņas kaklā un barības vadā. Beigas labas, viss labi.
Protams, tagad viss ir tik ļoti progresējis, ka man somā vienmēr ir vismaz vienas vienas vienas dienas "rezerves lēcas". Lai, JA kaut kas notiek, es nekļūstu "akla". Man mājās parasti ir arī lēcas vairākiem mēnešiem. Nezinu, kā tagad klājas manas māsas krājumiem. Droši vien labāk nekā tad, kad viņa mācījās universitātē :)
Vai kāds mūs pārspīlē ar savām ekstremālajām situācijām? Mani interesētu dzirdēt par citu kontaktlēcu lietotāju neveiksmēm.
