Ziņas

Iepazīsimies!

Sveiki, esmu Līsa, un man ir tuvredzība gandrīz 25 gadus. Pašlaik man ir 31 gads, savas pirmās brilles ieguvu 1991. gadā, bet pirmās lēcas — 1999. gadā. Lēcu stiprums jau no paša sākuma ir bijis -10, tagad brilles ir vēl stiprākas. Esmu Läätsed.com kliente kopš 2010. gada, un, kad man piedāvāja dalīties pieredzē šajā emuārā, es labprāt piekritu.

Es pat neatceros, cik ilgā laikā -1 brilles kļuva par -11 un -13. Cik vien sevi atceros, šis izmērs ir bijis 10+, kas nozīmē, ka no tām nevar uzreiz atbrīvoties - galvu pret koku nesitīsi, bet viss ir kā biezā miglā. Lai gan brilles mūsdienās var būt īsts dārgakmens, kad es biju jauna, briļļu ietvari bija diezgan briesmīgi, vismaz tā šķiet, atskatoties. Gandrīz visu pamatskolas laiku lēcas aizņēmos no mammas - viņa vilcinājās, jo baidījās, ka man būs problēmas tās uzlikt un noņemt. Visbeidzot, tieši pirms 9. klases sākuma man radās iespēja tās pielaikot, un, kad viņa man pirmo reizi uzlika lēcas, sajūta bija neticama. Man nav briļļu, un es redzu! Tā bija patiesi apreibinoša pieredze, ko var saprast tikai tādi cilvēki kā es ar smagiem redzes traucējumiem. Kopš tā laika esmu bijusi uzticīga lēcu lietotāja. To uzlikšana bija vienkārša jau no paša sākuma, man jau sen pat spogulis nav bijis vajadzīgs.

15 gadu laikā, kopš valkāju lēcas, izmaiņas ir bijušas manāmas. Sāku ar gada lēcām, jo ​​tās bija vislētākās. Vai šādas ilgtermiņa lēcas vispār tagad kaut kur pārdod? Ja pameklēsiet ar sērkociņu, varbūt atradīsiet, bet šaubos, vai kāds oftalmologs tās vairs ieteiktu. Par laimi, cenas laika gaitā ir kļuvušas pieejamākas, tāpēc mūsdienās rūpēties par acu veselību ir daudz vieglāk. Lai ietaupītu naudu, gada lēcas kādreiz varēja valkāt pusotru gadu, nevis vienu – tas nekas, atceros incidentu ar māsu (smaga miopija ir kopīga "dāvana" no mūsu tēva), kura nejauši trīs gadus pēc kārtas valkāja savas gada lēcas. Nemēģiniet to darīt mājās, es varu tikai smagi nopūsties un papurināt galvu par mūsu jaunības muļķībām.

Kaut kad universitātes laikā, iespējams, 2004. gadā, es sekoju sava toreizējā partnera piemēram, kurš arī valkāja kontaktlēcas, un nomainīju savas gada lēcas pret mēneša lēcām. Cenu atšķirība bija manāma, bet acu veselība bija svarīgāka.

Un 2007. gada pavasarī es ieguvu savas pirmās kontaktlēcas, kas paredzētas 24 stundu nēsāšanai. Tas bija īsts mokošs process, bet ērtības bija tik lielas, ka atpakaļceļa vairs nebija. Kopš tā laika es praktiski nekad neesmu valkājusi brilles. Lēcas bija manās acīs 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, un man reti bija dienas bez tām. Es zināju, ka tas nav labākais veids manām acīm, bet nekādu problēmu nebija. Brilles bija briesmīgi neērtas un lika man sāpēt degunam, tāpēc es laimīgi turpināju un laiku pa laikam apmeklēju redzes pārbaudes, lai pārliecinātos, ka, pastāvīgi valkājot lēcas, nekaitēju savām acīm. Es vienmēr saņēmu atbildi, ka manas acis ir nedaudz sausas, bet citas problēmas nekad netika konstatētas, un neviens ārsts vai optometrists nevarēja atrast iemeslu, kāpēc es nevaru turpināt šādi.

Es atklāju lēcu pasūtīšanas tiešsaistē burvību, pateicoties māsai, kas dzīvo Zviedrijā un kuru viņa man ieteica ilgi pirms tam, kad Igaunijas tīmeklī parādījās pirmie lēcu veikali. Tā kā tolaik dzīvoju Londonā, man nebija nekādas intereses meklēt optometristu ārzemēs, un lēcas tāpat bija izrakstījis oftalmologs, tāpēc es precīzi zināju, ko pirkt, tāpēc visu laiku, kamēr dzīvoju Londonā, lēcas iegādājos tiešsaistē. Ērti un pieejamas, tīrs prieks.

Kā jau minēju iepriekš, es kļuvu par Läätsed.com klientu 2010. gadā. Tobrīd es jau kādu laiku biju dzīvojis Igaunijā, un decembrī man bija acu infekcija, kuras dēļ es pārtraucu lēcu nēsāšanu. Mēneša otrajā pusē manas acis šķita veselas, bet, lai būtu drošībā, es vēl negribēju lietot mēneša lēcas, jo, ja infekcija atgrieztos, man tās būtu jāizmet miskastē. Tomēr Ziemassvētku pasākumi bija tepat aiz stūra, un iedomība neļāva man valkāt brilles, tāpēc nolēmu pirmo reizi mūžā iegādāties dienas lēcas, kas līdz šim nebija iespējams cenas dēļ. Briļļu veikalā, kurā iepriekš iegādājos lēcas, nebija manu spēku uz vietas - pasūtīšana būtu prasījusi vairākas nedēļas, bet man bija tikai dažas dienas. Tāpēc es meklēju tīmeklī vietējos veikalus, kas pārdod lēcas - lai gan tagad to, iespējams, ir vismaz desmit, toreiz bija tikai trīs veikali, no kuriem izvēlēties, un viens no tiem neradīja pārliecību sliktas kvalitātes uzrakstu dēļ. No pārējiem diviem tika izvēlēts lätsed.com, jo ​​cena bija izdevīga un piegādes laiks bija tikai četras dienas.

Kopš tā laika visas savas lēcas esmu pasūtījis no šīs vietnes, jo cenas ir patīkami pieejamas, un apkalpošana jau no paša sākuma ir bijusi pirmklasīga. Man patīk mazi uzņēmumi un personīga komunikācija ar klientu. Lai noturētu klientu, daudz nevajag... Emocionālā saikne ir svarīga :) Protams, jau sen jūtos kā zelta klients - kopš brīža, kad saņēmu bezmaksas lēcu paku kā pateicību par to, ka savā emuārā pieminējāt problēmu ar viņu vietnes kontaktformu. Nu, kurš gan par kaut ko tādu nebūtu sajūsmā? Nemaz nerunājot par laiku, kad tik ļoti steidzos pārcelties uz ārzemēm uz ilgu laiku, ka lēcu krājumu papildināšana tika atlikta uz pēdējo brīdi - Urmass, lätsed.com izpilddirektors, norunāja ar mani papildu tikšanos Tallinā, lai es vēl varētu saņemt savas lēcas pirms lidojuma, un par saviem līdzekļiem nosūtīja man trūkstošās lēcas uz Norvēģiju.

Jau vairākus gadus dzīvoju Igaunijā un kopš pagājušās vasaras ievērojamu daļu laika, vairāk nekā 15 gadus, valkāju brilles. Lēcas, protams, ir un paliks neaizstājamas. Bet par visu šo vairāk citā ierakstā - pagaidām apstāšos, par to jau ir plaši runāts. Uz redzēšanos!